FORD.
FERRARI.
GOODYEAR.
The remarkable story of Le Mans 66
FORD.
FERRARI.
GOODYEAR.
Ievērojamais stāsts par Lemānu 66
1966. gadā, kad Brūss Maklārens un Kriss Amons ieņēma pirmo vietu Lemānas 24 stundu sacīkstēs, Ford nebija vienīgais amerikāņu uzņēmums, kas pasaules tirgū pozicionēja savu zīmolu. Slavenais melnais GT40 Mark II uzsāka sacensības ar gumijas riepām, ko saņēma no uzņēmuma lielā konkurenta, tā sauktajos riepu karos, Firestone, bet paņēma rūtainu karogu ar Goodyear riepām. .
THE BIRTH OF A DREAM
1959–1964
The stars for Ford’s spectacular triumph over Ferrari began to align in 1959.
When a heart condition brought former Le Mans winner Carroll Shelby’s driving career to a premature close, he turned his attention to winning the distribution rights for Goodyear race tyres in the western states.
It was to be the start of a successful racing partnership that propelled Shelby’s American team onto the international stage and led to the development of the iconic Cobra and Shelby Mustang.
In 1963, when negotiations to buy Ferrari ended in failure, Ford set its sights on beating the Italians on the track. To accelerate Ford’s Racing programme, Ford enlisted the help of a hand-picked team of designers, including Carrol Shelby.
It was Shelby’s racing pedigree that led Goodyear to fund the creation of the first Cobra-based Daytona Coupe, designed by Peter Brock. This sleek racer, with its pioneering aerodynamics, went on to do the impossible and beat the Ferrari 250 GTOs to a GT-class win, finishing fourth overall at Le Mans in 1964. However, better was still to come.
With Shelby finally behind the wheel of Ford’s GT40 programme, the iconic car quickly began to gain momentum. However, it was to be an inauspicious start. In1964, none of the much-vaunted new Fords finished Le Mans, or any other race.
As Shelby proudly noted however, they did succeed in striking fear into Enzo Ferrari, notching up 218mph on the famous Mulsanne Straight.
1965 was a similar story, with Ferrari sweeping the Le Mans podium once again and not a single GT40 crossing the finish line. 1965 was also the year that the North American Racing Team’s (NART) Ferrari 250 LM, driven by Masten Gregory and Jochen Rindt, unexpectedly gave Goodyear its first overall victory in the 24 Hours.
SAPŅA DZIMŠANA
1959–1964
Zvaigznes Ford iespaidīgajam triumfam pār Ferrari sāka nostāties 1959. gadā.
Kad bijušā Lemānas uzvarētāja Kerola Šelbija sirds stāvoklis lika pārtraukt braucēja karjeru, viņš pievērsa uzmanību tam, lai rietumu štatos iegūtu Goodyear sacīkšu riepu izplatīšanas tiesības.
Tam vajadzēja būt veiksmīgam sacīkšu partnerattiecību sākumam, kas Šelbija amerikāņu komandu izvirzīja starptautiskajā arēnā un aizveda līdz nozīmīgai Cobra un Shelby Mustang radīšanai.
1963. gadā, kad sarunas par Ferrari iegādi beidzās neveiksmīgi, Ford izvirzīja mērķi trasē pieveikt itāļus. Lai paātrinātu Ford sacīkšu programmu, Ford pieaicināja brīvi izvēlētu dizaineru komandu, ieskaitot Kerolu Šelbiju.
Tieši Šelbija sacīkšu izcelsme pamudināja Goodyear finansēt pirmā Cobra bāzētā Daytona Coupe izveidi, ko izstrādājis Pīters Broks. Šis gludās formas sacīkšu automobilis ar savu novatorisko aerodinamiku pārspēja Ferrari 250 GTO GT klases izcīņā, ieņemot 1964. gada Lemānas sacīkšu kopvērtējumā ceturto vietu. Tomēr labākais vēl bija priekšā.
Kad Šelbijs beidzot sēdēja pie Ford GT40 programmas stūres, izcilā automašīna ātri uzņēma apgriezienus. Tomēr tas bija nelabvēlīgs starts. 1964. gadā neviens no daudzslavētajiem jaunajiem Ford nepabeidza Lemānu, arī citas sacīkstes nē.
Tomēr, kā Šelbijs ar lepnumu atzīmēja, viņiem izdevās iebaidīt Enzo Ferrari, sasniedzot 218 jūdzes stundā slavenajā Mulzannas taisnē (Mulsanne Straight).
1965. gadā notika līdzīgs stāsts - Ferrari kārtējo reizi noslaucīja Lemānas goda pjedestālu un neviens GT40 nešķērsoja finiša līniju. Vēl 1965. gadā Ziemeļamerikas sacīkšu komandas (NART) Ferrari 250 LM, kuru vadīja Mastens Gregorijs un Jokens Rindts, negaidīti iedeva Goodyear pirmo uzvaru 24 stundu sacīkstēs.
1966
A REVOLUTION AT LE MANS
As Le Mans approached, Ferrari remained the clear favourite. Ford however, was determined to make an impression, entering eight of the 7-litre (427ci) GT40 Mark IIs into the race.
Remarkably, despite Shelby’s relationship with Goodyear, Wingfoot tyres were not fitted to every car. At the time, tyre contracts were often agreed with individual drivers rather than entire teams. And the drivers of the black #2 car, Bruce McLaren and Chris Amon, were both contracted to Firestone.
At 4pm, the race began in damp conditions and it quickly became apparent that the Goodyears were better suited to the wet than the Firestones. While two of the Shelby cars – the #1 of Ken Miles/Denny Hulme and the #3 of Dan Gurney/Jerry Grant – were happy with their tyres, Mclaren discovered he was losing chunks of tread on the Mulsanne at more than 210mph.
When Mclaren pitted to hand over to Amon at 5.33pm, he immediately sought out the Firestone representative and negotiated a switch to Goodyears.
This calculated move, contributed to a deficit that would only be wiped out when Miles in the #1 slowed to allow McLaren to catch up for the controversial finish.
The delay also lead to McLaren’s famous war-cry, “Go like hell!”, as Amon prepared to depart the pits. With Ford and Ferrari neck and neck, the race narrowed to a duel between Miles’ GT40 and the Ferrari 330P3 on the Mulsanne.
As the Ferrari struggled to compete with the straight-line speed of the GT40, Bandini’s engine exploded. And the rest was automotive history.
As 4pm rolled around the following day, the surviving #2, #1 and #5 Fords lined up for a staged finish.
Interestingly, while the controversial “dead-heat” between the two Shelby machines continues to be debated to this day, history records that McLaren and Amon were given the win based on starting further back and therefore having travelled a greater distance in the same time.
Without the early switch to Goodyears, many believe they would not have been in contention.
1966
REVOLŪCIJA LEMĀNĀ
Tuvojoties sacensībām Lemānā, Ferrari joprojām bija favorīts. Tomēr Ford bija apņēmības pilns atstāt iespaidu un sacīkstēs iebrauca astoņi 7 litrīgie (427ci) GT40 Mark II.
Nozīmīgi, ka, neskatoties uz Šelbija attiecībām ar Goodyear, Wingfoot riepas netika uzstādītas katrai automašīnai. Tajā laikā riepu līgumi bieži tika noslēgti atsevišķi ar autovadītājiem, nevis komandām. Melnās automašīnas ar nr.2 abi braucēji — Brūss Maklārens un Kriss Amons, bija noslēguši līgumu ar Firestone.
Sacīkstes sākās mitros laika apstākļos plkst. 16:00, un ātri vien kļuva skaidrs, ka šādiem apstākļiem daudz piemērotākas ir Goodyear riepas nekā Firestone. Diviem Shelby automobiļiem - Kens Mails/Denijs Halms ar 1. numuru un Dans Gurnijs/Džerijs Grants ar 3. numuru - bija laimīgi ar savām riepām, taču Maklārena automobilim Mulzannas taisnē sāka atdalīties riepu protektors, braucot ar vairāk nekā 210 km/h lielu ātrumu.
Iebraucot boksos plkst. 17:33, lai nodotu stafeti Amonam, viņš nekavējoties uzmeklēja Firestone pārstāvi, lai apsvērtu pāreju uz Goodyear riepām.
Šis aprēķinātais solis veicināja deficītu, kas tiktu likvidēts tikai tad, kad Mails ar 1.numuru palēnināja ātrumu, lai ļautu Maklarenam sasniegt strīdīgo finišu.
Aizkavēšanās noveda arī pie Maklarena slavenā kara izsauciena “Brāzies kā uguns!”, Amonam gatavojoties iziet no boksa. Ford un Ferrari atradās cieši viens pie otra un sacensībās turpinājās duelis starp Mailsu GT40 un Ferrari 330P3 Mulzannā.
Kad Ferrari centās konkurēt ar GT40 lineārā ātrumā, Bandini dzinējs uzsprāga. Un pārējais bija automobiļu vēsture.
Nākamajā dienā pulksten 16:00 izdzīvojušie Ford nr.2, nr.1. un nr.5. sarindojās finiša taisnei.
Par abu Šelbija automobiļu vienlaicīgo finišu ("dead heat") turpina diskutēt vēl līdz šai dienai, taču vēstures dati liecina, ka uzvara tika piešķirta Maklārenam un Amonam pateicoties, ka starta līnijā atradās aizmugurē un līdz ar to veikuši garāku distanci vienā laikā.
Bez iepriekšējas pāriešanas uz Goodyear daudzi uzskata, ka viņi nebūtu sacentušies viens ar otru.
1967 – ONWARDS
A RACING LEGACY
GATHERS SPEED
Shelby, Ford and Goodyear returned to Le Mans in 1967 recording a second straight victory with the Mark IV (and Goodyear’s third). In subsequent years, Goodyear would achieve a total of 14 wins in the 24 Hours of Le Mans.
In recent years, Goodyear has developed a new range of tyres for the FIA World Endurance Championship (WEC), including the 24 Hours of Le Mans.
In September 2020 Goodyear also helped British squad JOTA and the French outfit Panis Racing to secure a podium finish in the LMP2 category.
1967 – ONWARDS
SACĪKŠU MANTOJUMS
APVIENO ĀTRUMU
Šelbijs, Fords un Gudjērs 1967. gadā atgriezās Lemānā, izcīnot otro uzvaru pēc kārtas ar Mark IV (un Goodyear trešo). Turpmākajos gados 24 stundu Lemānas sacīkstēs 14 reizes ir uzvarējuši ar Goodyear riepām aprīkoti automobiļi.
Pēdējos gados Goodyear ir izstrādājis jaunu riepu klāstu FIA pasaules izturības čempionātam (WEC), ieskaitot 24 stundu Lemānas sacīkstes.
2020. gada septembrī Goodyear arī palīdzēja Lielbritānijas komandai JOTA un franču apģērbam Panis Racing nodrošināt pjedestālu LMP2 kategorijā.
